LV

“Après le chant” orķestrim 

Manā skaņdarbā "Après le chant" (“pēc dziedājuma”) mūzikas pasauli pārveido instrumentu dziedājums. 

Mūzikas materiāls, kas atgādina dziedājumu, attīstoties pārvēršas garā horizontālajā līnijā, ko vada vijoles, alti un čelli. Šo instrumentu īpatnība ir speciālā tehnika – izmantoti lociņu sari tiek piesprausti pie apakšdelma un turēti apakšā ar pirkstiem. Plaukstas un pirkstu pozīcija ietekmē dinamiku, krāsu un kontaktu ar stīgām. Tam visam nāk klāt arī vizuāls aspekts – poza, kas atgādina apskāvienu ar savu instrumentu.

Fiziskā slodze un neizbēgamais kontroles zudums,
ko rada šī lociņ-roku spēles tehnika, ir speciāli iekomponēti un ir izteikti vēlami.

Harmonija šajā skaņdarbā daļēji uzņemas teksta lomu, līdzīgi kā operas subtitri, kas informē par saturu.

Tradicionālie mūzikas izteiksmes līdzekļi, piemēram, skaņdarba struktūra un muzikālās frāzes, ataino pasaules attīstību un pārmaiņas. 

"Après le chant" attēlo utopisku pasauli, kuras pilienus es ļoti vēlētos piedzīvot šīdienas realitātē.

DE

"In meinem Werk «Après le chant» verändert sich die musikalische Welt durch den Gesang der Instrumente. Bei dem Versuch, die Instrumente gesanglich zu führen, kommt es zu einer langen, liegenden Linie in den solistischen Passagen der Geigen, Bratschen und Celli, deren Spielweise durch eine besondere Anwendung der Bogenhand charakterisiert wird – die Bogenhaare werden am Unterarm fixiert.

Die durch die Bogentechnik erzeugte körperliche Anstrengung und das dabei unvermeidbare Verlieren der Kontrolle ist im Stück auskomponiert und ausdrücklich erwünscht.

Viele Informationen werden durch die klaren harmonischen Strukturen mitgeteilt. Die Harmonik übernimmt zum Teil die Rolle eines Textes, wie die Untertitel einer Oper, die einen möglichen Inhalt mitteilt.

Traditionelle musikalische Ausdrucksmittel, wie zum Beispiel die allgemeine Struktur oder die musikalischen Phrasen, zeigen im Stück die Entwicklung und die Veränderung der Welt.

«Après le chant» stellt eine utopische Welt dar, deren Tropfen in der Realität zu erleben, ich mir heute sehr wünsche."

ENG

"In my work «Après le chant», the musical world changes through the singing of the instruments. In the attempt to lead the instruments vocally, there is a long, lying line in the solo passages of the violins, violas and cellos, whose playing style is characterized by a special application of the bow hand - the bow hairs are fixed on the forearm.

The physical exertion created by the bow technique and the inevitable loss of control are composed into the piece and explicitly desired.

Much information is conveyed through clear harmonic structures. The harmony partly takes on the role of a text, like the subtitles of an opera, conveying a possible content.

Traditional musical means of expression, such as the general structure or the musical phrases, show the development and change of the world in the piece.

«Après le chant» represents a utopian world, the drops of which I very much wish to experience in reality today."